Ogres autoostas būvē divas trešdaļas darbu jau padarīti

Vairāk attēlu galerijā

Ogrenet lasītāji izteikuši replikas par to, ka solītā Ogres autoosta nav uzcelta līdz pagājušā gada Ziemassvētkiem, kā minēja firmas „L.L.K” pārstāvis Pēteris Dimants. Kādi ir aizkavēšanās iemesli, to jautājām P.Dimantam.

Kādēļ autoosta nav uzbūvēta laikā?

Priekšizpēte liecināja, ka ar apakšzemes komunikācijām nekādu problēmu nebūs. Taču mēs neesam rentgena aparāts, iepriekš nevaram zināt, kas kurā vietā ir uzbūvēts, bet nav iezīmēts plānā. Pazemē atradās dažādas komunikācijas – gan ūdensvadi, gan elektrības kabeļi, kas plānā nebija iezīmēti. Ar „Mālkalnes” un „Latvenergo” speciālistiem  vienojāmies par komunikāciju pārcelšanu un tās pārcēlām. Problēmas ar apakšzemes komunikācijām darbus aizkavēja par 2,5 mēnešiem. Ikviens būvnieks mūs sapratīs – pat dzīvokļu remonts parasti neiet tik raiti, kā plānots, kur nu vēl lielu un pilnīgi jaunu objektu būve.

Otrs iemesls – būvmateriālu trūkums. Piemēram, Latvijā nevarēja nopirkt cementu, vedām to no Igaunijas un citām valstīm. Tāpat trūkst šķembu. Divās no piecām Latvijas šķembu ražotnēm saplīsa iekārtas, bet trijās ražotnēs produkciju nopirkušas lielās firmas jau vairākus gadus uz priekšu. Šķembas vedām no Lietuvas.

Trešais iemesls – laika apstākļi. Varbūt daudziem šķiet, ka tie ir labvēlīgi, taču tā nebūt nav. Celtniecībai labāk ir mīnus piecu, mīnus septiņu grādu sals, nevis nepārtraukts lietus, kura dēļ nežūst materiāli un celtniekiem rodas diskomforts.

Ceturtais iemesls – labu meistaru trūkums, šķiet, ka daudzi devušies darbā uz Īriju. Esam viņus sameklējuši un arī palīgstrādnieku mums pietiek.

Piektais iemesls – strauji pieaugušas būvmateriālu cenas, piemēram, šķembu krava maksāja 100 latus, bet dažos mēnešos cena uzlēca līdz 220 – 250 latiem, līdz ar to nācās tērēt laiku bankas kredīta palielināšanai. Paldies „Hansabankai”, kura saprata šīs grūtības un piešķīra vairāk naudas, nekā sākotnēji bija plānots. Tas ir arī bankas ieguldījums pilsētas attīstībā.

Bet kādēļ jūs noteicāt kā iespējamo autoostas celtniecības beigu termiņu aizvadītos Ziemassvētkus, ja parasti darbi nerit tā, kā plānots? Varējāt autoostas pabeigšanas termiņu noteikt ar laika rezervi.

Bija ieplānots autoostu uzcelt pusgada laikā – šajā termiņā tika iekļauta arī laika rezerve. Taču radās šīs neparedzētās grūtības, kuras esam pārvarējuši. Dažos mēnešos ir padarīts ļoti daudz – nojaukta vecā autoostas ēka, sakārtotas pazemes inženierkomunikācijas, uzcelta daļa ēkas. Iedzīvotāji jau redz tikai to, kas ir virs zemes. Zem zemes ieguldītais laiks un darbs jau nav redzams. Apmēram trešdaļa būvniecības laika prasīja apakšzemes komunikācijas, trešdaļu – pamati, bet apmēram trešdaļa darbu vēl palikusi. Neviens no lielajiem būvniecības projektiem nav bez grūtībām un neparedzētiem „zemūdens akmeņiem”.

Ikviens sportists cer, ka noskries maksimāli ātrā laikā. Viņš nezina, kādi tajā dienā būs laika apstākļi, pretvējš, kāda ietekme uz viņa organismu būs izlietotajai pārtikai. Esmu optimists – arī es vienmēr plānoju un ceru visu paveikt maksimāli ātrā laikā. Nospraustais termiņš disciplinē, liek sasparoties, koncentrēties, pielikt visus spēkus, lai iecerētais izdotos. Ja termiņu būtu noteicis gadu, darbi neritētu tik ātri kā tagad. Arī citiem iesaku nospraust maksimāli lielus mērķus, optimālus termiņus un censties iecerēto sasniegt. Pastāstīt par saviem mērķiem radiem, draugiem, tuviniekiem, tas disciplinē, arī tad, ja viņi netic. Piemēram, neviens neticēja, ka tik ātri pabeigšu maģistratūru, bet nupat esmu ieguvis maģistra grādu un kārtoju dokumentus, lai studētu doktorantūrā.  

Autoostas celtniecība aizkavēsies par dažiem mēnešiem, bet tā būs. Kādai bijušajai skolotājai atvainodamies sacīju, ka man ļoti žēl par to, ka viņai jāstāv un laukā jāgaida autobuss, bet viņa atbildēja, ka es viņai neko neesmu atņēmis, jo arī līdz šim ir lietū un vējā gaidījusi, bet ar uzcelto autoostu es būšu viņai iedevis ļoti daudz. Cilvēki ir ar mieru pagaidīt vēl dažus mēnešus, jo redz, ka autoostu būvē.

Ogrenet lasītāji pārmeta, ka autoostas iecerētajā atklāšanas laikā – Ziemassvētkos – bijāt ārzemēs, nevis Ogrē, autoostas būvlaukumā.

Būvobjektā esmu katru dienu, pats pārbaudu, kā rit darbi. Bet Ziemassvētkos, pateicoties firmas „Via Bono” pakalpojumiem, kopā ar sievu Evitu un sešus mēnešus veco dēlu Ričardu atradāmies Ēģiptē. Tas bija īpašs brauciens, jo pirmoreiz visi trīs bijām kopā ārpus Latvijas. Deviņi no desmit cilvēkiem man teica, ka ar tik mazu dēlu nevajag uz ārzemēm braukt, bet es nepieņemu neargumentētus iebildumus. Ziemassvētkos Ričardam apritēja seši mēneši. Pats savām acīm piedzīvoju to, kā dēls sāk celties kājās. Dēlam nāca zobiņi, un pirmoreiz izdzirdēju skaņu, kas rodas, sasitoties kopā iznākušajiem zobiņiem. Tas ir neaizmirstami. Šis laiks man deva iespēju atslēgties no ikdienas, kas ir ļoti vajadzīgs, lai pēc tam ar lielāku sparu un atdevi varētu strādāt. Būdams ārzemēs, paspēju gan nodarboties ar zemūdens niršanu, gan izlasīt vairākas grāmatas, kurām Latvijā pietrūka laika. Daudz rēķināju, skaitīju, plānoju, neļāvu smadzenēm atslābināties. Radās ieceres vēl vairākiem biznesa projektiem.

Portālā Ogrenet jums veltīti daudzi kritiski izteikumi. Kur jūsos tāds optimisms, ja nākas saņemt tik daudz kritikas?

Tas labi, ka ir nelabvēļi, viņi mani ir darījuši daudz stiprāku. Ceru, ka kritika turpināsies, un es turpināšu darīt savu darbu, pats kļūstot daudz pārliecinātāks par saviem spēkiem un vēl spēcīgāks. Pārmetumi ir dažādi – gan pamatoti, gan nepamatoti, tomēr kritikai nevajag ļaut sevi nomākt.

Jebkuram projektam būs 100 skauģi un 200 kritiķi. Negribu apspriest komentētāju izteikumus, kuriem nav argumentu. Kritizētāji pieķērušies autoostas pabeigšanas datumam, bet neņem vērā faktu, ka autoostas celtniecība tomēr notiek, neņem vērā, ka es to būvēju par savu naudu un ka pastāv objektīvas grūtības.  

Optimisms man no dabas dots, cenšos visā saskatīt labo, gaišo un aicinu to darīt arī citus. Savukārt plašsaziņu līdzekļu pārstāvjus aicinu vairāk rakstīt par gaišo, labo, par sasniegumiem, rādot  paraugu jaunatnei, ka ar izglītību un darbu viss iespējams. Domājiet vispirms par izglītību, nevis par naudu! Ja būs izglītība un vēlme strādāt, nauda atnāks pati. Aicinu cilvēkus vairāk censties sasniegt savus mērķus, piepildīt sapņus – tie var būt kaut vai sapņi izveidot labu ģimeni, pavadīt laiku kopā ar bērniem un sev vistuvākajiem cilvēkiem.